Olimpiešu godināšana Daugavpilī

30.08.12

Daugavpils vadība šodien rīkoja pieņemšanu, kurā tika godināta Olimpiskā cīkstone Anastasija Grigorjeva, kā arī Olimpiskais skrējējs Dmitrijs Jurkevičs.

Grigorjeva : "Man bija viss, la labi sagatavotos. Tomēr izdevās ieņemt tikai 9. vietu. Ceru, ka nākamreiz tikšu līdz pjedestālam". Runājot par izjūtām, kas viņai bija Londonā, sportiste paziņoja, ka tagad saprot, ar ko Olimpiskās Spēles atšķiras no citām sacensībām, atbalsts no zāles Olimpiskajās Spēlēs nav salīdzināms ne ar ko citu, tāpēc ir vērts trenēties daudzus gadus, un viņa tam ir atkal gatava (gorod.lv).

"Man nav pilnīga gandarījuma. Mēs četrus gadus strādājām uz zeltu, un Olimpiādē biju gatava cīnīties par medaļu. Savu sniegumu Olimpiskajās Spēlēs neuzskatu par izgāšanos, bet nevaru nosaukt arī par veiksmīgu", - tādu kritisku vērtējumu sev dod Grigorjeva. Spilgtākais notikums Olimpiādē Anastasijai bija uzvara pār amerikānieti Jeļenu Pirožkovu, kas ļāva mūsu sportistei noslēgumā ierindoties 9. vietā. Nastja uzskata, ka bija pareizi startēt tieši 63 kg svara kategorijā, kurā viņa plāno sacensties arī nākamajās Olimpiskajās Spēlēs (Ļubova Trana, grani.lv).

Kopbilde : Olimpiskā centra vadītājs Uldis Pastars, Sporta pārvaldes preses sekretārs Nauris Mackevičs, Olimpietes treneris Sergejs Kursītis, Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Imants Utināns, Olimpiskā cīkstone Anastasija Grigorjeva, Daugavpils mēre Žanna Kulakova, Daugavpils vicemērs Vjačeslavs Širjakovs, Olimpiskais skrējējs Dmitrijs Jurkevičs, Sporta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Isakovs, Olimpieša treneris Romualds Jurkevičs.

Žanna Kulakova, Vjačeslavs Širjakovs, Anastasija Grigorjeva




Grigorjeva: "Gatavošos uz Riodežaneiro 2016"

24.08.12

Pārpublicēts materiāls
Anastasija Grigorjeva : "Gatavošos Riodežaneiro Olimpiskajām Spēlēm"
Sergejs Kuzņecovs, Latgales Laiks

Cīkstonei Anastasijai Grigorjevai Londonas olimpiskās spēles bija pirmās. Pirms prombraukšanas viņa tās neuztvēra kā īpašas sacensības, jo agrāk jau bija izcīnījusi medaļas gan Eiropas, gan pasaules čempionātos. Pēc atgriešanās sportiste ir noskaņojusies cīnīties par tiesībām piedalīties nākamajās olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro 2016. gadā.

“Olimpiskā gaisotne Londonā bija jūtama it visur. Violetās vējjakās ģērbušies brīvprātīgie bija visur – radās sajūta, ka šajās jakās ir tērpušies visi pilsētas iedzīvotāji. Cilvēki, uzzinājuši, ka esi olimpisko spēļu dalībnieks, uzreiz nāca klāt un fotografējās. Kādu dienu kopā ar treneri devāmies pastaigā pa pilsētu. Mēs bijām ģērbušies tērpos ar simboliku. Mūs apstādināja gandrīz desmit reizes, lai nofotografētos. Kad atbraucām un apmetāmies olimpiskajā ciematā, nekāda satraukuma nebija – itin kā parastas sacīkstes. Vēlāk sāku saprast, ka šādas sacensības manā dzīvē vēl nav bijušas, bet, es ceru, ka vēl būs.

Cīņas sacensībās parasti nav lielas ažiotāžas, bet šeit, iznākot uz paklāja, pilna zāle, visi aplaudē. Saproti, ka olimpiskā zelta medaļas dēļ ir vērts smagi strādāt 4, 8, 12 gadus. Tas tiešām ir pasaules mēroga notikums,” pirmos iespaidus stāsta Anastasija.

Sacensības Anastasijai bija 8. augustā, kad olimpiskās spēles jau tuvojās beigām, tāpēc līdz startam viņa nekur daudz negāja, ievēroja režīmu. Vienīgās sacensības, ko izdevās noskatīties, bija cīņa, kā arī pludmales volejbola spēle par trešo vietu, kurā uzvarēja Latvijas duets M. Pļaviņš un J. Šmēdiņš. Savukārt M. Štromberga uzvaras braucienu Anastasija skatījās televīzijā, vēl paspēja noskatīties džudistu cīņas: “Žēl puišu, viņi tik nopietni gatavojās.”

Sastapt kādu no slaveniem olimpiešiem neizdevās: “Ēdnīcā redzēju Isinbajevu. Treneris meklēja Boltu, bet tā arī neatrada.”

Viens no emocionālākajiem brīžiem bija olimpisko spēļu atklāšana. “Tā kā bija jāievēro režīms, visā ceremonijā nepiedalījos, tikai nogāju apli pa stadionu, kad stādīja priekšā valstis. Gaidot savu rindu, nostāvējām aptuveni trīs stundas, bet, ienākot stadionā, pārņēma neaizmirstamas izjūtas, iespaidi, emocijas. Sajūta, ka tu pārstāvi savu valsti, dzimteni. Olimpiādes noslēguma ceremonija vairs nešķita tik emocionāla,” stāsta A. Grigorjeva.

Vienīgais, kas Anastasijai nepatika, bija ēdiens: “Pārtiku nācās meklēt ārpus olimpiskā ciemata. Samazinājās svars. Kategorija ir līdz 63 kg, man – 61 kg. Varbūt man tikai tā šķita, bet bija sajūta, ka visi produkti ir “piesūknēti” ar ūdeni. Aiz stūra pārdeva garšīgas tvaicētas garneles. Visi tās pirka paciņām, bet organizatori sāka tās apbērt ar kaut kādām garšvielām, ka garneles nebija iespējams ēst.”

Taču pozitīvu emociju ir vairāk: “Istabās bija skaista gultas veļa. Katrā mājā – dzērienu automāts, kur tos varēja saņemt bez maksas, arī zālēs tādi paši automāti, dvieļi. Ar transportu nebija problēmu. Runā, ka ciematā bija laba frizētava, varēja apgriezt matus, sapīt bizītes. Taču tur bija pieraksts nedēļu uz priekšu, daudzi netika.

Gaisotne man patika, jo visi smaidīja. Bieži notika pārbaudes – kamēr aiziesi līdz galapunktam, reizes piecas pārbaudīja. Taču tas bija vajadzīgs drošībai, mani tas neapgrūtināja.”

Dzīvošanai Londonā bija treniņu režīms. Anastasija atzīst, ka vienubrīd viņai sākās panika: “Man sāka šķist, ka neesmu gatava sacensībām. Tas turpinājās pāris dienas. Sacensības sākās trešdien, bet no pirmdienas jau bija lieliska pašsajūta, atgriezās ticība saviem spēkiem. Sacensības sāku ļoti labā formā.”

Olimpiskajā turnīrā A. Grigorjeva ieguva devīto vietu, ceturtdaļfinālā zaudējot Mongolijas sportistei. Iepriekš Anastasija uzvarēja nopietnāku pretinieci no ASV: “Nevar teikt, ka ceturtdaļfinālā nepaveicās, varbūt ko tādu no viņas negaidīju. Ja nebūtu pirmā perioda, kurā zaudēju piecas balles, viss būtu citādi. Treneris malacis, uzreiz pateica: “Aizmirsti šo periodu.” Otrajā biju vadībā – 4:3. Nepamanīju, ka man ir vairāk punktu, sāku uzbrukt – 4:4, un zaudēju. Mongoliete bija man pa spēkam, jo amerikāniete bija daudz stiprāka. Pēc zaudējuma jutos iztukšota – ko darīt tālāk, viss beidzies…

Saprotu, ka šobrīd cīņa ir vienīgais, ar ko es nodarbojos. Lielāka uzmanība jāveltī mācībām, personīgām lietām, jāveic remonts. Taču pagaidām nezinu, kādas emocijas man spētu aizstāt tās, ko izjūtu uz paklāja. Noteikti gatavošos olimpiskajām spēlēm Rio. Nevis atsevišķiem čempionātiem, bet mērķtiecīgi, visus četrus gadus – tieši olimpiādei.

Bija patīkami, ka atbrauca Latvijas olimpiskās komitejas pārstāvji, domāju, tūlīt sāks bārt, bet visi atbalstīja, uzmundrināja. A. Grigorjevas treneris Sergejs Kursītis teica: “Labi, ka šeit nokļuvām. Nav viegli pāriet citā svara kategorijā un iegūt tiesības startēt olimpiskajās spēlēs. Tas viss notika pāris mēnešu laikā. Ļoti palīdzēja tas, ka bija ne tikai treneris, bet arī sparinga partneris Aleksandrs Truškins. Nevajadzēja meklēt, ar ko patrenēties. Izveidojās laba komanda.

Pašlaik atpūšos, apmeklēju aerobiku. Sākumā plānojām kādus trīs mēnešus atpūsties, bet tagad zem jautājuma zīmes ir turnīrs Azerbaidžānā – tur es vienmēr zaudēju. Ja nolemsim, ka jābrauc, no 1. septembra sāksies tam gatavoties. Šogad tās varētu būt vienīgās sacensības. Notiks mierīgi plānveida treniņi, lai sagatavotos jaunajai sezonai.

Anastasija Grigorjeva un Sergejs Kursītis


Olimpiskā rezultāta novērtējums

15.08.12

Jumtalapa : 6 balles no desmit :
Grigorjeva nostartēja cienījami. Protams, gribējās vairāk, bet šoreiz nesanāca.
Brīvā cīņa Latvijā nav meinstrīma sporta veids. Olimpiskās Spēles ir tas lielais notikums, kas pievērš cilvēku uzmanību. Cilvēku neizpratni par brīvo cīņu ilustrē arī izgriezums no Sportacentra komentāriem. Nav brīnums, ka kāds cienījams laikraksts Grigorjevas mongolieti nosauca par pastarīti (īstenībā - 2011. gada Pasaules čempione 59 kilogramos un bukmeikeru Olimpiskā favorīte 63 kilogramos). Izvēloties nepareizu taktiku, Grigorjevai bija maza cerība pieveikt mongolieti. Līdz ar to iznākums ir ļoti loģisks.

Olimpiskais cīkstonis Armands Zvirbulis :
"Anastasija pret mongolieti izvirzījās vadībā ar 4:3. Šādā situācijā pārsvars principā netiek atdots. Kāpēc šoreiz atdeva? Anastasija pret mongolieti izvēlējās tādu pašu taktiku kā pret Pirožkovu. Es domāju, ka otrajā cīņā bija nepareizi izvēlēlēta taktika. Cīkstēties ar mongolieti stojkā bija nereāli. Pārlieku izgāja uz korpusa cīņu, bet Mongolijā korpusu cīņas ir nacionālais sporta veids. Mongolijas cīkstonēm ir spēcīgas rokas - tas ir viņu trumpis. Tāpēc stojkā vajadzēja cīnīties pēc iespējas mazāk, tā vietā liekot lielāku akcentu uz kāju darbību" (09.05.12 Latvijas avīze & Diena, 10.05.12 Telegraf).

Grigorjevas treneris Sergejs Kursītis :
"Izvēlējos nepareizu taktiku... Otrajā periodā Anastasijai, kad uzmeta, vajadzēja gulties un beigt cīņu, nevis nodarboties ar niekiem. Tā ir visrupjākā kļūda, kāda cīņā var būt, - uzmest pretinieci, bet nenoguldīt. Taču te nav vieglatlētika, kur tu skrien savus metrus, cīņu ietekmē arī pretiniece. Uzvarēt pasaules vicečempioni un zaudēt mongolietei... Man pret Nastju nav nekādu pretenziju, tās bija manas kļūdas. Braucām uzvarēt. Ne cīņā par trešo vietu, bet par zeltu. Ja viņa gribēs, turpināsim strādāt un darīsim visu, lai to iegūtu Rio" (09.08.12 Latvijas Avīze).

qwerty :
"Vajadzēja normāli gatavoties nevis viņai (jo viņa bija gatava), bet gan trenerim, kuram iepriekš vajadzēja miljons reizes noskatīties video par to mongolieti, ar kuru Nastjuhai vajadzēja cīnīties (13.08.12 rus.gorod.lv).

Sergejs Kņazevs :
"Anastasija Grigorjeva apmierinājās tikai ar vienu uzvaru, kaut gan patiesībā viņai bija pa spēkam aizcīnīties līdz Olimpiskajai medaļai" (15.08.12 Chas).

Daugavpils sporta jomas kurators vicemērs Vjačeslavs Širjakovs :
"Tas ir sports, tā bieži gadās. Pēc tam, kad Nastja zaudēja mongolietei, mēs cerējām, kas viņa tiks tālāk, lai mūsu sportiste varētu pacīnīties par bronzas medaļu. Taču veiksme nebija mūsu pusē" (13.08.12 lat.gorod.lv)

Aleksandrs Vnukovs :
"Diemžēl izloze, kas noteica Anasatasijas Grigorjevas pretinieces Olimpiskajā turnīrā, bija, maigi izsakoties, nelebvēlīga. Nepatīkami..." (09.08.12 nasha.lv).

Virsraksts :
"Григорьева в Лондоне переборола Пирожков" (08.08.12 rus.delfi.lv).

Gatis Vorkalis :
"Jaunā meitene no Daugavpils Anastasija Grigorjeva sagādāja vilšanos" (13.08.12 Bauskas Dzīve).

Ilvars Koscinkevičs :
"Vēl pirms došanās uz Londonu 2010. gada Eiropas čempione un šā gada vicečempione Grigorjeva neslēpa, ka brauc cīnīties par zeltu. Latiņa bija pacelta augstu. Acīmredzot - pārāk augstu" (09.08.12 Neatkarīgā Rīta Avīze).

Armands Sametis :
"Grigorjeva uzvar favorīti, taču zaudē pastarītei" (09.08.12 Diena).

Diena : 3 balles no piecām :
"Arēnu atstāja, asarām birstot, jo apzinājās, ka palaidusi garām labu iespēju pacīnīties par medaļu. Ceturtdaļfinālā pārspēja spēcīgo ASV pārstāvi Jeļenu Pirožkovu, bet zaudēja it kā vājākajai mongolietei Batsetsegai Soronzonboldai, kura gan ieguva bronzas medaļu" (13.08.12 Diena)

Sporta avīze :
Viens īkšķis uz leju (14.08.12).

Anna Korvena-Kosakovska :
"Īpaši jutu līdzi meitenei no dzimtās pilsētas Daugavpils - Anastasijai Grigorjevai. Uzskatu, ka mūsu sportisti sevi lieliski parādīja, liekot izskanēt Latvijas vārdam pasaulē. Kārtējo reizi sapratu, ka mums ir cilvēki, ar kuriem varam lepoties"
 (13.08.12 la.lv).



Uzraususies augšā :
Olimpiskā cīkstone Anastasija Grigorjeva.
No labās apakšā :
Grigorjevas treneris Sergejs Kursītis,
Olimpiskais cīkstonis Armands Zvirbulis,
Zvirbuļa treneris Visvaldis Freidenfelds.

Grigorjeva pabeidz Olimpiādi uz Zvirbuļa

14.08.12

Olimpisko Spēļu noslēguma cermonijā Anastasija Grigorjeva ieradās uz Armanda Zvirbuļa kamiešiem. Kā nekā, Grigorjeva tika 1 vietu augstāk.



Zvirbulis par Grigorjevu pēc spēlēm :
"Anastasija pret mongolieti izvirzījās vadībā ar 4:3. Šādā situācijā pārsvars principā netiek atdots. Kāpēc šoreiz atdeva? Anastasija pret mongolieti izvēlējās tādu pašu taktiku kā pret Pirožkovu. Es domāju, ka otrajā cīņā bija nepareizi izvēlēlēta taktika. Cīkstēties ar mongolieti stojkā bija nereāli. Pārlieku izgāja uz korpusa cīņu, bet Mongolijā korpusu cīņas ir nacionālais sporta veids. Mongolijas cīkstonēm ir spēcīgas rokas - tas ir viņu trumpis. Tāpēc stojkā vajadzēja cīnīties pēc iespējas mazāk, tā vietā liekot lielāku akcentu uz kāju darbību" (09.05.12 Latvijas avīze & Diena, 10.05.12 Telegraf).

Grigorjeva par Zvirbuli pirms spēlēm :
"Armands ir zvērs. Viņš no visas sirds mīl šo sporta veidu. Viņš ticēja saviem spēkiem, kad vairāki jau neticēja. Viņš klusām darīja savu darbu daudzu gadu garumā un rezultāts atnāca līdzi viņa smagajam darbam. Viņš ir ļoti progresējis pēdējo gadu laikā. Domāju, ka Armandam Londonas Olimpiādē ir tikpat lielas izredzes uz zelta godalgu kā citiem sportistiem. Ne mazāk, ne vairāk. Viss ir viņa paša rokās" (22.05.12 LETA, grani.lv).

 Anastasija Grigorjeva un Segejs Kursītis
 
Segejs Kursītis, Māris Štrombergs, Anastasija Grigorjeva
 
 
Segejs Kursītis, Māris Štrombergs, Anastasija Grigorjeva, Armands Zvirbulis

Grigorjeva pieveic Zēnus

12.08.12

Mūsējo rangs Cīņas sportā, Olimpiskās Spēlēs 2012

1. Anastasija Grigorjeva (brīvā cīņa), 1/4-fināls, 9. vieta
2. Armands Zvirbulis (brīvā cīņa), 1/4-fināls, 10. vieta
3. Jevgēņijs Borodavko (džudo), 1/8-fināls
4. Konstantīns Ovčiņņikovs (džudo), 1/16-fināls

Sākotnēji plānotā sieviešu pieveikšana Grigorjevai neizdevās, jo
Radeviča, Rubļevska un Palameika aizlīda priekšā.

9. vieta Olimpiskajās Spēlēs 2012

Mazam mierinājumam : Grigorjevas Misija Londonā (LTV7 video)

VIDEO : vs Pirozhkova , vs Soronzonbold , Grigorjeva raud , Pirožkova beigās arī raud .

9. vieta Olimpiskajās Spēlēs (+complete standing)

08.08.12 16:15 1/4-fināls : Grigorjeva (LAT) - Soronzonbold (MGL) 0:5, 4:5

Bišķi pietrūka lai uzvarētu otro periodu...
Atrodoties vadībā (4:3), atlikušajā laikā Grigorjevai vajadzēja darboties prātīgi, tomēr mongoliete izmantoja mūsējās avantūru un guva izšķirošo 4. punktu.

Mongolietes 5-punktu metiens pirmajā periodā...
Soronzonbold iepriekšējie rezultāti : vācu wikipedia.

Grigorjeva iekļūst Olimpisko Spēļu 1/4-finālā

08.08.12 15:48 1/8-fināls : Grigorjeva (LAT) - Pirozhkova (USA) 0-2, 5-0, 2-0

PĒC cīņas... Pirožkova : "Viņai noteikti bija laba stratēģija. Viņa mani presingoja, cenšoties mani nokausēt. Pirms cīņas es jutos visai pārliecināta par sevi. Es viņu izpētīju un sagatavoju labu spēles plānu. Tomēr mūsu cīņā bija lielāks temps nekā iepriekš plānoju. Es nespēju izturēt mača tempu" (themat.com).

Grigorjeva un Pirožkovas treneris




PIRMS cīņas... Pēc amerikāņu izteikumiem (masslive.com) saprotams, ka Grigorjevu par nopietnu pretinieci viņi neuzskata. Pirozhkova šogad nedēļu trenējās ar leģendāro Kaori Icho, kuras pēdējo 10 gadu bilance oficiālās cīņās ir 146-0. Pirožkova : "Šobrīd esmu savas dzīves labākajā formā, un esmu gatava uzvarēt Olimpiādi". Pirožkovas treneris : "Nedomāju, ka šajā svarā te kāda ir labāka kā Pirozhkova". Treneris uzskata, ka tieši viņa audzēknei Olimpiādē ir vislielākā cerība pieveikt Icho.

Pirožkovas iepriekšējie rezultāti : vācu wikipedia

63 kg programma Olimpiskajās Spēlēs 2012

08.08.12 19:45 Cīņas par 3. vietu* un Fināls
* - Sportistes, kuras kādā cīņā zaudēs nākamajai finālistei turpinās sacensības 2 "gandarījuma" zaros, kuru uzvarētājas dabūs 2 bronzas medaļas.
08.08.12 17:25 1/2-fināls : Grigorjeva vai Pirozhkova vai Soronzonbold - Icho (ļoti droši)
08.08.12 16:15 1/4-fināls : Grigorjeva vai Pirozhkova - Soronzonbold (diezgan droši)
08.08.12 15:46 1/8-fināls : Grigorjeva - Pirozhkova
08.08.12 15:00 Kvalifikācijas cīņa : Grigorjevai brīvs (Yes!)

07.08.12 19:00 Pēc izlozes ir noskaidrojies, ka Anastasijai Grigorjevai nebūs jācīnās kvalifikācijā. Līdz ar to mūsu cīkstonei pirmā cīņa būs 1/8-fināls pret amerikānieti (Pirozhkova).

Izlozes sekas : lai nezaudētu reālu cerību uz medaļu, Grigorjevai ir jāuzvar pirmās 2 cīņas.

07.08.12 18.00-18.30 Svēršanās un Izloze
07.08.12 16.45-17.45 Medicīniskā izmeklēšana
07.08.12 līdz 14.00 Reģistrēšanās

+ Kolorītās Pretinieces

Seksīgā cīkstone?

08.08.12 15:30

Sportacentra lietotājs "ikri" nesen pasludināja, ka Anastasija Grigorjeva ir seksīga.
Bet vai tad cīkstone var būt seksīga?

"Anastasija nāk pretī smaidot - slaida, tieva meitenīte gariem matiem. Manikīrs, pedikīrs, kurpes ar augstiem papēžiem... Nekādi nepateiksi, ka viņa nodarbojas ar cīņas sportu, kur nu vēl olimpiskā līmenī", - brīnās žurnāliste V.Vāvere (27.07.12 SestDiena).


Anastasija Grigorjeva feisbukā





Grigorjevas plusi un mīnusi

06.08.12


Plusi

  • Veiksmīga pāreja no juniorēm uz pieaugušajām
  • Pretiniecēm nav labi zināma
  • Pieredze džudo (5 gadi)
  • Spēcīga, izturīga, sīksta, pacietīga, neatlaidīga, mērķtiecīga, spītīga, grib būt labākā

Grigorjeva : "Esmu spītīga līdz bezgalībai, nāku virsū līdz pēdējam un cenšos otru pieveikt ar izturību, pacietību, neatlaidību. Un galvenais - ļoti ticu, ka uzvarēšu. Un es patiesi ticu. Olimpisko Spēļu zelts ir katra sportista saldākais sapnis, un es neesmu izņēmums: mērķtiecīgi strādāju, lai tas piepildītos. Turklāt esmu dzirdējusi, ka par katru olimpiādes zelta medaļu Latvijas valdība sportistam sola līdz 100 000 latu. Cerams, ka tās nav tikai baumas. Tā man šķiet milzīga nauda un papildu motivācija. Jau tās dēļ vien būtu vērts cīnīties līdz galam. Un es cīnīšos. (...) Esmu sīksta un gribu uzvarēt visās cīņās!" (27.07.12 SestDiena).

"Ja treniņā ir jāspēlē futbols, viņa vienmēr būs pirmā. Iedodied viņai piespēli, un viņa iesitīs bumbu vārtos" (25.05.10 Dinaburg, grani.lv).

"Daudzas reizes esmu gribējusi mest visu pie malas. It sevišķi tad, kad kaut kas ilgstoši neizdodas un jūtos nogurusi, taču vienmēr tieku pāri šiem vājuma brīžiem. Nākamajā rīta pamostos un metos cīņā ar jaunu sparu, visas šaubas tiek aizmirstas", - saka Grigorjeva (24.03.11 sporto.lv).

Pirmā trenere Ļubova Kopilova raksturo Grigorjevu kā ārkārtīgi sīkstu un neatlaidīgu cilvēku sava mērķa sasniegšanā... "Viņai ir spēcīgs raksturs. Ja pateica, tad izdarīs. Viss, ko viņa sasniegusi, ir pateicoties viņas neatlaidībai un uzcītībai. Pēc savas pieredzes zinu, ka talantīgie bieži vien aiziet, bet paliek tieši uzcītīgie. Tie arī kāpj uz pjedestāla" (02.08.12 dinaburg.eu).



Mīnusi

  • Talants

Pirmā trenere : "Viņai ir spēcīgs raksturs. Ja pateica, tad izdarīs. Viss, ko viņa sasniegusi, ir pateicoties viņas neatlaidībai un uzcītībai. Pēc savas pieredzes zinu, ka talantīgie bieži vien aiziet, bet paliek tieši uzcītīgie. Tie arī kāpj uz pjedestāla" (02.08.12 Ļubova Kopilova, dinaburg.eu).

Latvijas patriote Nastja

05.08.12

No Daugavpils? Un krieviete? Nu tad skaidrs...
Īstenībā tas nav skaidrs!

Anastasija Grigorjeva ir Latvijas patriote.
Lieliski runā latviski un mīl savu Dzimteni.

Savulaik atteicās no brīnišķīga piedāvājuma startēt zem naftas valsts karoga. "Nenožēloju, ka nepaliku Azerbaidžānā. Cilvēkam ir jādzīvo tur, kur viņš ir piedzimis. Tās ir viņa īstās mājas. Nespēju pat iedomāties, ka varētu startēt no kādas citas valsts. Es jūtos tik lepna, kad, stāvot uz pjedestāla, dzirdu savas valsts himnu. To vienkārši nevar izteikt vārdiem", - saka Grigorjeva : "Esmu Latvijas un Daugavpils patriote un uz paklāja aizstāvu savu valsti" (27.07.12 SestDiena).

"Gribu uzvarēt, tas dod stimulu un attaisnojumu reizēm tik garajām un apnicīgajām treniņu stundām, ziedotajam laikam, kuru varētu pavadīt daudz bezrūpīgāk, varbūt arī aizrautīgāk. Čempiones tituls nav tikai manam priekam, tas uzliek arī pienākumus. Pret treneri, pilsētu, valsti, kas mani atbalsta", - saka Grigorjeva : "Kad esi pirmā un dzirdi Latvijas himnu, redzi karogu - aizmirstas viss nogurums, šaubas un gribas gūt vēl lielākus panākumus" (24.03.11 sporto.lv).

Grigorjevas treneris Sergejs Kursītis

04.08.12

Anastasijas Grigorjevas treneris ir Sergejs Kursītis (1972). Savulaik viņš pats bija labs cīkstonis (augstākie sasniegumi : 7. vieta PČ, 6. vieta EČ).

Anastasijas Grigorjevas pirmā trenere ir Ļubova Kopilova. Pirms pāris gadiem mūsu cīkstone pārgāja pie cita trenera... "Esmu ļoti pateicīga savai pirmajai trenerei, kura man iemācīja saprast cīņu, izaudzināja mani līdz juniores panākumiem, taču visam savs laiks. Jutu, ka pieaugušo cīņās vajag vairāk neatlaidības, agresivitātes, varbūt pat vīrišķīgākas uzbrukuma manieres, tāpēc tagad trenējos pie Sergeja Kursīša. Man palīdz arī Česlavs Plisko, Vladimirs Golubevs. Tas dod rezultātus", - saka Grigorjeva (24.03.11 sporto.lv).

"Ja treneris mani tā nedzenātu, rezultāta nebūtu. Es saprotu, ka arī viņam ir grūti uz mani kliegt, pastāvīgi dzīt uz priekšu. Viņš to dara nevis tāpēc, ka gribas uzbļaut, bet tāpēc, ka citādi neizdosies. Viņš visu dara pareizi. Mani uz priekšu jādzen galvenokārt ar dunkām. Bez šīs trenkāšanas vairs nevaru iztikt. Viņš skaidro mierīgi, jo tā labāk saprast, bet cīņas laikā šie kliedzieni vajadzīgi, uz paklāja dzirdu tikai viņu", - apmierināta ir Grigorjeva (27.07.12 Latgales Laiks).

Gatavojoties Olimpiskajām Spēlēm, mūsu cīkstone trenējas 7-8 stundas dienā! "Esmu pārliecināts, ka trenēties tā kā Nastja reti kuram ir pa spēkam", - saka Kursītis : "tagad mums ir reāls mērķis - uz Londonu brauksim pēc godalgas, kā minimums" (10.05.12 nasha.lv).

"Mans treneris zina, ko dara. Es viņam uzticos", - saka sportiste (27.07.12 SestDiena).

Eiropas čempione Anastasija Grigorjeva un viņas treneris Sergejs Kursītis

Kolorītās Pretinieces

06.08.12

Kaut kas interesants par potenciālajām pretiniecēm...

Aisuluu Tynybekova
19-gadīgā kirgīziete šobrīd tiek tiesāta par huligānismu, par ko viņai draud cietumsods līdz 5 gadiem. Apsūdzība ir par miesas bojājumu izraisīšanu (lauzts deguns, kā arī citas traumas sejai un galvai) pusaudžu meiteņu kautiņā uz ielas. Tynybekova savu vainu neatzīt, jo tā esot bijusi tikai pašaizsardzība. Tiesas diena ir pārcelta uz 15. augustu (pēc Olimpisko Spēļu beigām). Tynybekova ir Kirgizstānas lielākā cerība uz Olimpisko medaļu. Viņas sparingpartneri ir vismaz 10 kilogramus smagāki vīrieši... (avoti: rferl.org, reuters.com, guardian.co.uk)

Elena Pirozhokova
Pirms Olimpiskajām Spēlēm amerikāņu komanda viesojās Baltajā namā.
Un cīkstone Elena Pirozhkova saņēma Pirmās lēdijas atļauju viņu pacelt...

Elena Pirozhokova vs Michelle Obama

 
 

Žēl, ka izloze notiks pēdējā brīdī pirms sacensībām.
Kam tas ir izdevīgi, nav saprotams...


Grigorjeva : "Olimpiskajā ciematā ir ļoti skaista gultas veļa"

Neitrālas prognozes pirms izlozes

03.08.12

Brīvā cīņa ir ārkārtīgi neprognozējams sporta veids. Un tomēr Olimpiskajās Spēlēs ir ļoti izteikta galvenā favorīte - Kaori Icho (uz viņas zelta medaļu koeficients ir 1.17) - šī sportiste uzvarējusi visos turnīros, kuros viņa ir piedalījusies kopš 2002. gada! Tālāk nāk kādas 16 sportistes, kurām visām ir reāla cerība izcīnīt Olimpisko medaļu. Turklāt cerības pielielina sekojošs noteikums - ja tiek zaudēts nākamajai finālistei, tad ir iespēja pacīnīties par vienu no 2 bronzas medaļām. Salīdzinot ar džudo, brīvajā cīņā tādējādi ir krietni humānāka medaļu sadales sistēma.

  • Baltictimes.com : "Ne pārāk daudzi Olimpiskie fani alkst vērot sieviešu brīvo cīņu, bet latviešiem tas ir notikums, kuram vērts pievērst uzmanību. Latvijai ir tendence pārsteigt ar vienu negaidītu medaļu katrā Olimpiādē, un Londonā, to varētu sasniegt Anastasija Grigorjeva. Divreiz finišēja uz pjedestāla Eiropas čempionātos un iekļuva top-16 Pasaules čempionātā 2011. Ja izloze būs labvēlīga, tad Grigorjeva varētu būt solid outside chance of wrestling ceļā uz pjedestālu" (11.07.12 Jared Grellet).
  • Rus.delfi.lv : "Ja jūs neinteresējaties par cīņas sportu, tad jums varētu būt pārsteigums, ka Latvijas brīvajā cīņā ir uzradusies pasaules līmeņa sportiste - Anastasija Grigorjeva. Tieši ar viņu var saistīt cerības uz medaļu" (13.07.12).
  • Telegraf : "Olimpiskā cīņas turnīra tumšais zirdziņš. Jau zina, kā uzvarēt augstāka ranga turnīros. Sīksta un mērķtiecīga, viņai ir pa spēkam sagādāt pārsteigumu. Ja veiksme 8. augustā būs viņas pusē, tad viss var notikt" (26.07.12 Vladimirs Ivanovs).
  • Sporta avīze : "Šis sporta veids ir apliecinājis savu neprognozējamo raksturu. Vienās sacensībās tu vari kāpt uz pjedestāla, bet jau nākamājās - izstāties pirmajā cīņā. Mēdz pat teikt, ka pirmā cīņā ir visgrūtākā. To pat dēvē par mazo finālu, jo reizē ar konkurentu jātiek galā arī ar satraukumu. Jācer, ka mūsējā uzvarēs ne tikai mazajā finālā..." (24.07.12 Ilvars Koscinkevičs).
  • Diena : "Pēdējos gados panākumu līkne šķietami gājusi uz leju, taču jāņem vērā, ka Anastasija iepriekš cīnījusies un lielākos sasniegumus guvusi vieglākās svara kategorijās. Pret smagākām konkurentēm ir grūtāk, taču Grigorjeva joprojām attīstās un progresē un joprojām ir starp Eiropas vadošajām cīkstonēm. Viņa ir viena no tām olimpietēm, kura veiksmīgas izlozes un sekmīga snieguma gadījumā var tikt pat ļoti tālu, bet var arī sanākt vilties jau pašā sākumā" (27.07.12).

Jāgaida, kāda būs izloze - tā noteikti ieviesīs korekcijas attiecībā uz prognozēm.

Bukmeikeru viedokļi

Pirmā trenere tic Nastjas medaļai

02.08.12 izvilkumi

no : Svetlana Meškalova, dinaburg.eu

Anastasijas Grigorjevas pirmā trenere ir Ļubova Kopilova. Pirms pāris gadiem Grigorjeva pārgāja pie cita audzinātāja... Par to trenere runā sausi, bez emocijām, kā par faktu... "Toreiz tas man bija liels trieciens", - saka Ļubova Kopilova. "Man viņa bija gandrīz kā miesīga meita. Tik daudzu gadu laikā mēs bijām gluži kā ģimene... Tomēr tad Nastja izvēlējās savu ceļu. Protams, ka esmu viņai piedevusi. Par to runāju ar pārliecību. Lūk, viņa mani uzaicināja uz Londonu, uz savu olimpisko debiju. Lidošu uz turieni, un jutīšu līdzi. Es ticu viņas medaļai. Protams, gribās, lai būtu zelts."

Par savu audzēkni Ļubova Kopilova runā kā par ārkārtīgi sīkstu un neatlaidīgu cilvēku sava mērķa sasniegšanā... "Vienā no saviem pirmajiem jaunatnes čemionātiem Nastja nostartēja neveiksmīgi. Un toreiz es viņas acīs pamanīju dzirkstelīti, kad viņa klausījās, kā uzvarētājai par godu atskaņoja himnu. Un viņas acīs arī kāda asariņa spīdēja, bet skatiens bija tāds, ka varēja saprast - tieši tobrīd šī meitene deva sev solījumu noteikti uzvarēt. Un jau nākamajās sacensībās - panākums. Viņai ir spēcīgs raksturs. Ja pateica, tad izdarīs. Viss, ko viņa sasniegusi, ir pateicoties viņas neatlaidībai un uzcītībai. Pēc savas pieredzes zinu, ka talantīgie bieži vien aiziet, bet paliek tieši uzcītīgie. Tie arī kāpj uz pjedestāla."

Dinaburg.eu novēl mūsu olimpietei Anastasijai Grigorjevai UZVARAS! Un kopā ar viņas pirmo treneri Ļubovu Kopilovu un ar brīvās cīņas sekcijas jaunajām audzēknēm "par Nastju" turēs kulakus visa Daugavpils.

Mērķis - olimpiskā Zelta medaļa

02.08.12

Latviešiem ir pieņemts skaļi nerunāt par lieliem mērķiem un neatklāt savu kluso sapni. Izkļūt no grupas, iet soli pa solītim - tie ir populārākie mērķi Latvijas sportā. Ja nav augsts mērķis un ja nav liels sapnis, tad nekas īpašs nesanāk.

Grigorjeva : "Esmu spītīga līdz bezgalībai, nāku virsū līdz pēdējam un cenšos otru pieveikt ar izturību, pacietību, neatlaidību. Un galvenais - ļoti ticu, ka uzvarēšu. Un es patiesi ticu. Olimpisko Spēļu zelts ir katra sportista saldākais sapnis, un es neesmu izņēmums: mērķtiecīgi strādāju, lai tas piepildītos. Turklāt esmu dzirdējusi, ka par katru olimpiādes zelta medaļu Latvijas valdība sportistam sola līdz 100 000 latu. Cerams, ka tās nav tikai baumas. Tā man šķiet milzīga nauda un papildu motivācija. Jau tās dēļ vien būtu vērts cīnīties līdz galam. Un es cīnīšos. (...) Esmu sīksta un gribu uzvarēt visās cīņās!" (27.07.12 SestDiena).

Grigorjeva : "Plāni joprojām tie paši - cīnīties par zeltu, uz turieni neviens nebrauc, lai zaudētu. Tāpēc jābrauc pēc zelta, tad jau redzēs, ko atvedīsim. Ļoti labi saprotu, ka uz mani tiek liktas lielas cerības. Finansējumu piešķīra gan pašvaldība, gan valsts. Tika radīti visi nepieciešamie apstākļi, man tikai jācīnās. Protams, ka gribas medaļu. Galvenais ir pastāvīgi nedomāt par to, ka vajadzīga medaļa. Uz pirmo Eiropas čempionātu braucu ar domu, ka man vajag zeltu, un ātri vien devos uz mājām. Beidzamajās sacensībās cīnos ar vēsu prātu. Kā esmu sagatavojusies, tā arī cīnos" (27.07.12 Latgales Laiks).

"Ir tāds teiciens: prasi vairāk, saņemsi mazāk. Uz olimpiādi braukšu pēc zelta, bet tur jau būs redzams, ko es mājās atvedīšu", - saka Grigorjeva (22.05.12 LETA, lat.gorod.lv).

Nauris Mackevičs vs Anastasija Grigorjeva



"Tagad man ir viens mērķis - tikt uz olimpiskajām spēlēm, izcīnīt zelta medaļu. Zinu, ka daudzi nodomās - skuķim gan sakāpis galvā, taču neredzu jēgu trenēties bez mērķa. Kāda nozīme, ka pretinieces ir titulētākas, pieredzējušākas, ar viņām var un vajag cīnīties", - teica Grigorjeva neilgi pēc Eiropas vicečempiones titula izcīnīšanas (24.03.11 sporto.lv).

"Olimpiskā medaļa - ir galvenais uzdevums, un es atzīstos, tas ir mans lielākais sapnis!", - teica Grigorjeva neilgi pēc Eiropas čempiones titula izcīnīšanas (27.04.10 grani.lv).

Manipulācijas ar kilogramiem

01.08.12

Anastasijas Grigorjevas olimpisko iespēju izvērtēšanu apgrūtina kilogramu staigāšana. 2010. gadā Eiropas čempione 55 kilogramos. 2012. gadā Eiropas vicečempione 59 kilogramos. 2012. gadā kvalificējās Olimpiskajās spēlēm 63 kilogramos.

Varētu padomāt, ka pie smagākām ir grūtāk sasniegt tikpat labus rezultātu kā iepriekš pie vieglākām... Droši vien, ka tā ir, bet tas nav tik viennozīmīgi, kā pirmajā brīdī šķiet...

Olimpiskajās spēlēs nav 59 kilogrami, līdz ar to ir jāiekļaujas 55 vai 63.

Grigorjeva : "Lai piedalītos sacensībās līdz 55 kilogramiem, man bija jānomet 10 kilogrami, jo ikdienā mans svars ir 65 kilogrami. Tas ir slikti veselībai, un organismam milzīgs stress. Tāpēc arī nolēmu, ka startēšu kategorijā līdz 63 kilogramiem. Kad dzinu svaru uz 55 kilogramiem, tad nebija nekādu spēku un jutos izspiesta kā citrons. Savukārt svara kategorijā līdz 63 kilogramiem jūtos kā zirgs - ir gan spēks, gan lielisks noskaņojums, jo pat svēršanās dienā varu normāli apēst gan brokastis, gan pusdienas. Arī morāli jūtos ļoti labi" (22.05.12 LETA, lat.gorod.lv).
Izspiests citrons vai labs zirgs - tur ir liela starpība!

"Man tas ir nieks nomest 5 kilogramus. Pēc laba treniņa pirmie 3 jau ir nost. Bet vēlāk ir grūti, jo nedrīkstu arī dzert šķidrumu. Tad mani naktīs moka viens un tas pats sapnis: stāvu pie strūklakas ar atvērtu muti, mēģinu noķert kādu ūdens lāsi, taču nekā...", - Anastasija nopūšas. Biežās svara maiņas dēļ sāka streikot veselība. Gada laikā 6 reizes mainīja svaru par astoņiem kilogramiem, un organisms pret to protestēja. Abi ar treneri nolēma, ka tāda mētāšanās ir jāizbeidz. Tagad nevajag badoties, un viņa jūtas labi" (27.07.12 V.Vāvere, SestDiena).

Grigorjeva : "Kilogramu nomešana prasa lielu gribasspēku. Agrāk svaru nodzīt bija vieglāk, jo tad bija vairāk, ko zaudēt, bet tagad tauciņu vietā nākuši muskuļi, ar kuriem tik daudz manipulēt nevar... Daudz trenējos, ļoti maz ēdu un dzeru. Tieši dzēriena trūkums ir tas šausminošākais, ūdens visdažādākajos veidos (redzu pat strūklakas) rādās pat sapņos. Pēc šādas svara dzīšanas paiet ilgs laiks, kamēr atgūsti spēkus un ieej normālā ritmā" (24.03.11 sporto.lv).

Lielākā daļa no olimpiskajām pretiniecēm pēdējos gados ir startējušas vienā svara kategorijā, tomēr dažām arī ir novērota kilogramu staigāšana, bet ne tik liela kā mūsējai. 63 kilogramos Grigorjeva ienāca šogad, tāpēc pirms olimpiādes ar tagadējām pretiniecēm viņa ir sacentusies tikai 2 reizes (under Michalik, over Sastin).

Kāpēc Grigorjeva?

30.07.12

No mūsu sportistēm Olimpiskajās spēlēs 2012 tieši Anastasija Grigorjeva var izšaut visaugstāk. Ir tāda pārliecība. Arī bukmeikeri ir optimisti. Grigorjevas zelta medaļas varbūtībai koeficients ir 41.00. Turnīrā ir tikai viena izteikta favorīte (koeficients 1.16). Līdz bronzas medaļai Grigorjevai nosacīti pietrūkst 24.00 koeficienta punkti - un tas jau nav nemaz tik daudz, turklāt ir zināms, ka bronzas medaļas dos uzreiz divām sportistēm.
Salīdzināsim mūsu cerīgākās sportistes
Olimpiskās Spēles 2012
(pēc nosacīti pietrūkstošo koeficienta punktu līdz bronzas medaļai)

1. Anastasija Grigorjeva 24.00
2. Ineta Radēviča 26.00
... Jeļena Rubļevska (nav koeficientu topā)
... Laura Ikauniece (nav koeficientu topā)

Sieviešu Jumtalapa arī vēlas kaut ko darīt lietas labā, tāpēc ir izveidota šī interneta lapa.

Jaunāki un vecāki blogposti būs jau drīz!

Olimpisko Spēļu atklāšana 2012

27.07.12

Anastasija Grigorjeva uz Londonu izlidoja jau 26. jūlijā plkst 14:15 kopā ar vēl 19 olimpiešiem. Grigorjevai sacensības sāksies 8. augustā, tomēr viņa gribēja doties laicīgi, lai varētu piedalīties Olimpisko Spēļu atklāšanas cermonijā.









Olimpisko Spēļu atklāšanas režisors - Danny Boyle - slavens filmu režisors, kuram ir 5 filmas, par kurām atsevišķi nobalsojuši vairāk kā 100 tūkstoši IMDB lietotāji. Denny Boyle iespaidīgākā filma ir Slumdog Millionaire (2008). Iespējams, visu laiku krutākais mūzikas un filmas savienojums - no tās epizodes, kur puikas uz vilciena jumta nolemj iet sameklēt kaut ko ēst!

Grigorjevas Sestdiena

27.07.12
Nesavaldītā spītniece
SestDiena
teksts - Vija Vāvere
foto - Sergejs Kuzņecovs
(pārpublicēts raksts)

Daugavpilietei Anastasijai Grigorjevai (22) šīs būs pirmās Olimpiskās Spēles. Nākotnē Nastjai ir diži plāni, kā attīstīt sportu Daugavpilī un palīdzēt bērniem no maznodrošinātām ģimenēm - tādām, no kādas nāk viņa pati.

Anastasija nāk pretī smaidot - slaida, tieva meitenīte gariem matiem. Manikīrs, pedikīrs, kurpes ar augstiem papēžiem... Nekādi nepateiksi, ka viņa nodarbojas ar cīņas sportu, kur nu vēl olimpiskā līmenī. "Pieņemts domāt, ka cīkstoņi ir zemi un drukni. Nepavisam! Piemēram, trīskārtējais pasaules čempions Buvaisars Saitijevs no Krievijas ir garš, tievs, var pat teikt - izkāmējis, toties rokas viņam ir bezgala garas, līdz ceļiem. Arī es esmu garāka par citām mūsu meitenēm. Svarā līdz 55 kilogramiem viņas man bija tikai līdz pleciem. Tagad cīnīšos līdz 63 kg, nu vairs neizskatīšos tik liela uz citu meiteņu fona. Vai zināt, pēc kā var pazīt cīkstoni? Pēc ausīm! Tiem, kas nodarbojas ar brīvo cīņu, ausis bieži tiek salauztas, dakteri mūs salāpa, bet raksturīgās rētas tomēr paliek," viņa atklāj cīkstoņu noslēpumus. Un tūdaļ draiskulīgi ierosina: "Sauciet mani par Nastju vai Nastjuku, tā visi dara!"


Smagais kimono

Divpadsmit gadu vecumā jaunā olimpiete sākusi nodarboties ar džudo - trīs gadus vecākais brālis Dmitrijs aizvilcis sev līdzi uz sporta zāli. Brālim drīz apnicis, bet Nastja palikusi un turpinājusi. "Arī es kādas piecas reizes gribēju beigt. Ne jau tāpēc, ka man nepatiktu, bet aiz kauna: tiklīdz kaut kas nepadevās, ļoti kaunējos no treneres, taču viņa, par laimi, vilka mani atpakaļ. Zvanīja un prasīja: "Vai rīt nāksi?" — "Nē, nebūšu." — "Un parīt?" Nu cik reižu var atteikties, ja turklāt arī pašai gribas trenēties?!" viņa smejas.

Drīz pārgājusi uz brīvo cīņu. "Tas notika naudas dēļ. Piemēram, lai ar džudo cīkstoņiem piedalītos sacensībās Lietuvā, vajadzēja divdesmit latu. Tādas naudas man nebija. Tēva mums nav. Māte ar manu brāli dzīvo ārpus pilsētas, es - kopā ar omīti pilsētā. Abas iztikām no viņas pensijas. Biju spiesta pāriet uz brīvo cīņu, jo tur viss notika par velti, pat dienas naudu maksāja," paskaidro Anastasija. Tagad gan viņa to vairs nenožēlo: nesen uzvilkusi kimono - tik smags, gandrīz trīs kilogrami! Cīkstoņa triko sver tikai pārsimt gramu. Tomēr džudo pieredze Nastjai palīdzot uzvarēt vēl šodien.

"Meitenes ir nežēlīgākas..."

Čakli trenējusies, labi startējusi pilsētas un Latvijas mēroga sacensībās, līdz kopā ar treneri aizbraukusi uz savu pirmo Eiropas čempionātu kadetēm svarā līdz 55 kilogramiem. Zaudējums ar 6:0, 6:0, tāda izgāšanās... Braukusi mājās raudādama. "Meitenes tur bija daudz spēcīgākas nekā pie mums Latvijā. Abas ar treneri sapratām, ka jātrenējas kopā ar zēniem, citādi nekur tālu netikšu. Sākumā biju piesardzīga, domāju - puiši mani mētās kā pupukūli, apdauzīs no visām pusēm. Kļūda! Izrādās, meitenes ir daudz nežēlīgākas. Ja treniņos viņām atzinos, ka man, piemēram, sastiepts plecs, lūdzu, lai pasaudzē. Kas tev deva - pretiniece centās raut tieši aiz sāpošā pleca..."

Kad treniņu partneri uzzinājuši, ka Nastja brauks uz Olimpiskajām Spēlēm Londonā, savākuši naudu un uzdāvinājuši viņai zelta ķēdīti un kuloniņu - piecus olimpiskos apļus. Tagad tā ir Nastjas mīļākā rotaslieta un talismans vienlaikus: ja vien drīkstētu, ietu uz paklāja ar visu ķēdīti. "Nekas, gan jau arī tāpat būs labi. Tagad, tiklīdz iznāku no dušas, tā ķēdīti - čiks! - ap kaklu, un jūtos labi, it kā pasargāta."

Trenējoties kopā ar zēniem, uzreiz veicās labāk, četrus gadus pēc kārtas Anastasija veda mājās pa kādai Eiropas vai pasaules čempionāta zelta vai sudraba medaļai. Nopietnu pārdomu brīdis bijis 2008.gadā, kad dabūjusi Eiropas čempionāta zeltu. "Skumjākais bija tas, ka atgriežoties uzzināju: par savu uzvaru nekādu naudu nesaņemšu, ne santīma! Latvijā bija sākusies lielā krīze. Jā, sportā nopelnītā nauda ir vienīgā, ar ko es iztieku. No tā atkarīgs arī tas, kā dzīvos mana ģimene - mamma nestrādā, brālim tikai reizēm izdodas atrast darbu... Bet Azerbaidžānā sacensību rīkotāji tieši tobrīd man uzdāvināja zelta gredzentiņu ar briljantiem un piedāvāja labu līgumu. Divas mūsu meitenes piekrita un vēl tagad tur dzīvo. Saka: tur nekad nav krīzes, jo azerbaidžāņiem ir nafta... Ja viņas vienu dienu paprasot, piemēram, notbuku treniņu grafika sastādīšanai, otrā rītā jaunākais modelis jau stāvot uz galda... Nē, es nenožēloju, ka nepaliku Azerbaidžānā. Cilvēkam ir jādzīvo tur, kur viņš ir piedzimis. Tās ir viņa īstās mājas. Nespēju pat iedomāties, ka varētu startēt no kādas citas valsts. Es jūtos tik lepna, kad, stāvot uz pjedestāla, dzirdu savas valsts himnu. To vienkārši nevar izteikt vārdiem. Ārzemju treniņnometnēs vienmēr ilgojos pēc savas Daugavpils. Dažreiz portālos atveru komentāru sadaļu un lasu: "Grigorjevai vajag atņemt medaļu, jo viņa droši vien ne vārda neprot latviski! Kā tādām ļauj pārstāvēt mūsu valsti?" Esmu pilsone, beidzu latviešu ģimnāziju un studēju jurisprudenci Daugavpils Universitātes latviešu grupā. Bet ne jau tas ir galvenais. Esmu Latvijas un Daugavpils patriote un uz paklāja aizstāvu savu valsti, jo nevienas citas man nav un nekad nav bijis. Tieši to uzskatu par galveno. Manuprāt, nav atšķirības, vai esi latvietis, krievs vai vācietis. Ja tu mīli to valsti, kurā dzīvo, ja cieni tās kultūru un citus cilvēkus sev blakus, ja uzskati šo valsti par savu dzimteni, tad nevienam nav tiesību teikt, ka tu šajā valstī esi lieks!" Anastasijai acīs jau redzu asaras.

Melnais gads

"Man acis ir slapjā vietā," viņa skaidro. "Raudu, kad neveicas. Aiz priekiem raudu, kad uzvaru. Bimbāju, skatoties aizkustinošas, romantiskas filmas. Varbūt tādēļ mūsu kluba zēni mani tā žēlo un saudzē? Viņi un treneris tagad ir mana ģimene."

Diemžēl 2011.gads Anastasijai bija neveiksmīgs - nelaime ģimenē, šķiršanās ar draugu, nevienas ievērības cienīgas medaļas (tātad nav arī naudas!), veselības problēmas... "Biju sacensībās Itālijā, kad saņēmu ziņu, ka uz slimnīcu aizvesta omīte. Viņa bija mans mīļākais cilvēks šajā pasaulē. Steidzos mājās, bet nepaguvu. Vajadzēja rīkot bēres. Tas bija tik bezgala skumjš laiks, kāda nu tur vairs cīņa!" Sākusi dzīvot kopā ar draugu, taču katru dienu kopā īsti labi neklapējis, nolēmuši šķirties. Arī Nastjas treneris Sergejs Kursītis teicis: "Sporta dzīve ir tik īsa, bet laulībā pēc tam varēsi dzīvot līdz mūža galam. Abas apvienot ne jau katram izdodas." Un trenerim izrādījusies taisnība. Tagad Nastja uz randiņiem neiet. "Puiši ir tik paredzami - pateiksi, ka esi cīkstone, un viņi sāks koķetēt: "Tad jau no tevis vajag baidīties?!" Laikam domā, ka pateikuši baigo joku... Nu tad baidies ar’ un ej tālāk!"

Mājinieku likstas un attiecības ar saviem mīļajiem cilvēkiem Nastju vienmēr ļoti ietekmē arī uz paklāja. Šopavasar pēc iekļūšanas Olimpisko Spēļu kandidātu pulkā Nastjas prieku aptumšoja draudzenes cīkstones Lauras Skujiņas nelaime: "Es uzvarēju, bet viņa šoreiz uz olimpiādi netika. Lauriņa guva traumu jau pirms atlases turnīriem, tāpēc nevarēja cīnīties tālāk. Ļoti jūtu viņai līdzi, ceru, ka Lauriņa drīz atkal būs formā un labi startēs pasaules čempionātā septembrī. Ir tāds teiciens: "Ja tev ir daudz draugu, tad tev vispār nav drauga." Lauru uzskatu par vienu no saviem nedaudzajiem draugiem."

Par sporta traumām Anastasija nesūdzas. "Man vairāk gadās savainoties sadzīvē. Reiz ar draugiem Daugavpilī nācām no kluba - pilnīgi skaidrā! Ar kurpes augsto papēdi aizķēros aiz kāpnēm, un... kājai pat vajadzēja uzlikt šuvi. Šogad pēc veiksmīga Eiropas čempionāta, somu pirtī rāpjoties no augšējās lāviņas, iekritu ar kāju krāsnī un tā sasitu, ka atkal brauciens pie ārsta! Līvu akvaparkā, laižoties lejā pa bērnu slīdkalniņu, savainoju elkoņus... Treneris saka: tiklīdz es nokāpjot no paklāja, tā kļūstot vieglprātīga." Veselība sākusi streikot arī biežās svara maiņas dēļ: te jāstartē svarā līdz 55 kilogramiem, te atkal līdz sešdesmit trim. Gada laikā sešas reizes mainījusi svaru par astoņiem kilogramiem, un organisms pret to protestējis. "Man tas ir nieks nomest piecus kilogramus. Pēc laba treniņa pirmie trīs jau ir nost. Bet vēlāk ir grūti, jo nedrīkstu arī dzert šķidrumu. Tad mani naktīs moka viens un tas pats sapnis: stāvu pie strūklakas ar atvērtu muti, mēģinu noķert kādu ūdens lāsi, taču nekā..." Anastasija nopūšas. Abi ar treneri nolēmuši, ka tāda mētāšanās ir jāizbeidz, visas pasaules medaļas taču tik un tā nenopelnīsi, bet dzīve katram ir tikai viena. Tagad nevajag badoties, un viņa jūtas labi.

Anastasijas sapnis

Cīņas tehnika gan neesot Anastasijas stiprākā puse. Viņa pretinieces pieveicot ar sīkstumu, pacietību, spītību. "Esmu spītīga līdz bezgalībai, nāku virsū līdz pēdējam un cenšos otru pieveikt ar izturību, pacietību, neatlaidību. Un galvenais - ļoti ticu, ka uzvarēšu." Puiši klubā smejoties: Nastja jau ir nolikta "tušē" (tīrs zaudējums brīvajā cīņā, kad sportists jau ir nogāzts uz paklāja ar abām lāpstiņām - V.V.), bet joprojām tic, ka uzvarēs! "Un es patiesi ticu. Olimpiādes zelts ir katra sportista saldākais sapnis, un es neesmu izņēmums: mērķtiecīgi strādāju, lai tas piepildītos. Turklāt esmu dzirdējusi, ka par katru olimpiādes zelta medaļu Latvijas valdība sportistam sola līdz 100 000 latu. Cerams, ka tās nav tikai baumas. Tā man šķiet milzīga nauda un papildu motivācija. Jau tās dēļ vien būtu vērts cīnīties līdz galam. Un es cīnīšos," stingri noskalda sīkā Nastja.

Pēc atgriešanās viņa atkal pievērsīšoties studijām, šogad maz bijusi Universitātē, pat sesija nav nokārtota. Par laimi, vadība viņu atbalsta: "Tagad tu tikai trenējies, gan citus panāksi." Retajās reizēs, kad parādījusies augstskolā, arī kursa biedri bijuši draudzīgi, piedāvājušies palīdzēt. Visi semināros lietojot tik gudrus terminus, ka Nastja viņus gandrīz nesaprotot. "Tomēr esmu pārāk kautrīga, lai apgrūtinātu kursa biedrus, gan pati tikšu galā." Treneris smejoties: "Atved olimpisko medaļu, un tev to diplomu uzdāvinās!" Bet viņai nevajagot tādu dāvanu. Anastasija grib studēt arī maģistrantūrā un pēc tam gādāt, lai arī Daugavpilī attīstās sporta darbs. "No pieredzes zinu, cik daudz bērnam no maznodrošinātas ģimenes var dot sports. Ja nebūtu saņēmusi to naudu par uzvarām, es augstskolā nespētu samaksāt mācību maksu, nevarētu apmaksāt sev vakariņas vai nopirkt jaunas kurpes... Es gribētu piesaistīt sportam bērnus no maznodrošinātam ģimenēm vai no bērnunamiem, jo sports dod iespējas, lielas iespējas. Pat ja sportists nebūs čempions, viņš tik un tā būs fiziski attīstīts, viņam būs ģimene, draugi, treneris, uz kuru var paļauties grūtā brīdī." Tāds ir Anastasijas lielais sapnis.


*

Anastasijas forumula

Diēta

Nekāda īpašā diēta nav jāievēro, jo Anastasija startēs svara kategorijā līdz 63 kilogramiem. Viņai garšo viss - zupas, gaļa, kartupeļi frī, tikai ne piens. Bet, ja treneris liek to dzert, nepretojas - neesot jau tik traki…

Fiziskā forma

"Pašlaik vēl esmu tālu no labākās formas. Pāvilostā mums bija divpadsmit dienu fiziskais treniņš - muskuļi piedzīti, nogurums. Pēc tam pāris dienu atpūtāmies, treniņi bija vieglāki. Īsto formu vajadzētu sasniegt treniņos Londonā, kur notiks pēdēja treniņnometne pirms olimpiādes. Līdzi brauks mans sparingpartneris Aleksandrs Truškins, 3.vietas ieguvējs Eiropas čempionātā junioriem. Mans treneris zina, ko dara. Es viņam uzticos."

Psiholoģiskā forma

"Nekāda uztraukuma nav. Nezinu, varbūt vēlāk būs… Ir pacēlums. Pirmo reizi braucu uz olimpiādi, pirmo reizi saņēmu Latvijas izlases formu! Mājās ar tuviniekiem un draugiem viss kārtībā. Izdzēsu savus profilus interneta sociālajos tīklos - tik un tā nav laika atbildēt. Nelasu arī interneta komentārus - ja nu kāds atkal uzraksta kaut ko sliktu… Esmu sīksta un gribu uzvarēt visās cīņās!"


*

Turam īkšķus!
  • Brīvā cīņa olimpiskajos sporta veidos iekļauta kopš 2004.gada
  • Cīņa ilgst apmēram 6 minūtes.
  • 3 periodi pa 2 minūtēm (+ papildu laiks 30 sekundes). Anastasijas garākā cīņa līdz šim ilgusi 7 minūtes.
  • Olimpiskajās Spēlēs svara kategorijā līdz 63 kg būs 20 cīkstones no 20 valstīm. Arī ungāriete Marianna Sastina, kurai Anastasija reiz zaudējusi pasaules čempionātā, bet nesen vinnēja turnīrā Poland Open, un krievu sportiste Anastasija Bratčikova, kuru viņa reiz jau ir pieveikusi.
Sacensību sākums 8.augustā pulksten 13.00, fināls - 8.augustā pulksten 18.15.


*

Anastasija Grigorjeva

Dzimusi 1990.gada 12.maijā Daugavpilī

Cīņas sportā: kopš 2003.gada

Svara kategorijas: līdz 55 kg, līdz 59 kg, līdz 63 kg

Treneri: Ļubova Kopilova, Česlavs Plisko un Sergejs Kursītis

Lielākie panākumi sportā: 2007.gadā Eiropas vicečempione kadetēm, 2008.gadā Eiropas junioru čempione, 2009.gadā Eiropas un pasaules junioru vicečempione, 2.vieta pasaules junioru meistarsacīkstēs, 2010.gadā Eiropas čempione sievietēm, 2012.gadā Eiropas vicečempione svarā līdz 59 kg, 2.vieta kvalifikācijas turnīrā Somijā svarā līdz 63 kg

Izglītība: Daugavpils Universitātes Juridiskās fakultātes 2.kursa studente

Vaļasprieks: izjādes ar zirgiem

Ģimenes stāvoklis: neprecējusies

Anastasija Grigorjeva un Latgales Laiks

27.07.12

Pārpublicēts materiāls
Sergejs Kuzņecovs, Latgales Laiks

26. jūlijā Latvijas olimpiskā izlase devās uz Londonu, kur notiks XXX vasaras olimpiskās spēles. Daugavpils cīkstone Anastasija Grigorjeva – vairākkārtēja kadetu, junioru un pieaugušo Eiropas un pasaules čempionātu uzvarētāja un godalgotu vietu ieguvēja, šī gada pavasarī izcīnīja ceļazīmi uz Londonas olimpiādi.

Dažas dienas pirms izlidošanas Anastasiju Grigorjevu aicinājām uz sarunu. Viņa bija pacilātā noskaņojumā, olimpisko startu gaidot mierīgi. Tikko bija beigusies treniņnometne Pāvilostā: “Skrējām, uzlabojām fizisko formu, strādājām uz paklāja – viss darba režīmā. Tagad palicis pēdējais posms Londonā – divas nedēļas. Pirmā cīņa – 8. augustā pl. 13.00 pēc Londonas laika. Labi, ka man līdzi brauks sparinga partneris, tāpēc visa gatavošanās notiks pēc plāna.

Ir neliels nogurums, bet pašlaik, droši vien, daudziem sportistiem ir šāds stāvoklis, jo mums vēl nav jābūt vislabākajā fiziskajā formā. Papildus pārliecību man deva uzvara turnīrā Polijā.

Atbraucām, paskatījāmies, kas ir ar mani vienā grupā, skatos uz treneri, bet viņš sāk nervozēt un saka: “Galvenais ir piedalīties pēc iespējas vairāk cīņās. “Esmu cīnījusies ar pasaules vicečempionu no Ungārijas, pēc tam cīkstējos ar meiteni, kura bija otrā Eiropā, Krievijas sportiste, kura startēja ar pirmo numuru.

Pirmo uzvarēju divos periodos, otrā cīņa bija sarežģītāka. Izturēju, pateicoties raksturam, viss izšķīrās pēdējās sekundēs. Pirms cīņas par iekļūšanu finālā treneris teica: “Pacīnies, Nastja! Ja varēsi, labi, ja nevarēsi, es tevi nebāršu!” Ko tādu no viņa dzirdēju pirmo reizi. Uzvarēju gan pusfinālā, gan finālā, treneris uzslavēja, tas viss ir patīkami un palīdz emocionāli uzlādēties.”

Svara kategorijā līdz 63 kg, kurā sacentīsies Anastasija, ir pieteiktas 20 sportistes. Ar daudzām no viņām jau nācies cīnīties Eiropas un pasaules čempionātos. Daugavpilieti uzskata par vienu no favorītēm un pretendentēm uz medaļām.

Notikumus pirms olimpiādes Anastasija atceras ar smaidu. Pirms starta sportisti vērtē savus pretiniekus, min ērtos un neērtos. Jāatzīmē, ka Anastasiju dažas nākamās pretinieces uzskata par neērtu pretinieci. A. Grigorjeva sāncenses nešķiro “labajās un sliktajās”: “Man problēma ir visas 19 dalībnieces. Noskaņojums ir labs, nav nekādas panikas. Varbūt, kad aizbraukšu, sākšu uztraukties. Plāni joprojām tie paši – cīnīties par zeltu, uz turieni neviens nebrauc, lai zaudētu. Tāpēc jābrauc pēc zelta, tad jau redzēs, ko atvedīsim.

Ļoti labi saprotu, ka uz mani tiek liktas lielas cerības. Finansējumu piešķīra gan pašvaldība, gan valsts. Tika radīti visi nepieciešamie apstākļi, man tikai jācīnās. Protams, ka gribas medaļu.

Galvenais ir pastāvīgi nedomāt par to, ka vajadzīga medaļa. Uz pirmo Eiropas čempionātu braucu ar domu, ka man vajag zeltu, un ātri vien devos uz mājām. Beidzamajās sacensībās cīnos ar vēsu prātu, kā esmu sagatavojusies, tā arī cīnos.”

Fiziskā slodze sportisti nebiedē, jo stundām ilgi nogurdinoši treniņi ir ierasta lieta. Turklāt ik dienu zālē tiek pavadītas 7–8 stundas, paciest var visu. Dažkārt ir grūti morāli tikt galā ar situāciju: “Mājās emocionālā ziņā nekad nav sarežģīti, tāpēc vairāk baidos no tā, ka divās nedēļās Londonā noguršu morāli un, kad līdz startam būs atlikušas kādas piecas dienas, ļoti sagribēsies uz mājām. Agrāk tā nebija, tikai beidzamajā laikā. Ieskaitot treneri Sergeju Kursīti, kopā ar mani brauc arī sparinga partneris Aleksandrs Truškins (3. un 5. vieta Eiropas junioru čempionātā). Domāju, ka viss būs normāli. Aleskandrs vienmēr atbalsta, ja vajag, pajoko vai arī sakliedz. Viņš saprot, kad man ir pavisam smagi.”

Savu darbu prot arī treneris, bez viņa “zvērībām” diezin vai būtu izdevies sasniegt šādu rezultātu: “Ja treneris mani tā nedzenātu, rezultāta nebūtu. Es saprotu, ka arī viņam ir grūti uz mani kliegt, pastāvīgi dzīt uz priekšu. Viņš to dara nevis tāpēc, ka gribas uzbļaut, bet tāpēc, ka citādi neizdosies. Viņš visu dara pareizi. Mani uz priekšu jādzen galvenokārt ar “dunkām”. Bez šīs trenkāšanas vairs nevaru iztikt. Viņš skaidro mierīgi, jo tā labāk saprast, bet cīņas laikā šie kliedzieni vajadzīgi, uz paklāja dzirdu tikai viņu.”

Anastasija atzīstas, ka vēl pilnībā nav sapratusi, kas ir olimpiāde: “Visi saka – olimpiāde ir galvenais notikums, kuru gaida četrus gadus, bet es tur ne reizi neesmu bijusi, tāpēc noskaņojos kā parastam turnīram. Es nekad neesmu skatījusies olimpiskās spēles no sākuma līdz beigām, ja nu vienīgi atsevišķas cīņas. Es neizjūtu to ažiotāžu, kas valda ap olimpiskajām spēlēm, droši vien, kad aizbraukšu, paskatīšos, un staigāšu ar vaļēju muti. Dzirdēju, ka olimpiskajā ciematā ir labi apstākļi. Redzēju, ļoti skaista gultas veļa.”

Izņemto cīņu, Anastasija labprāt skatās futbolu un ir Laionela Messi fane: “Ja pēkšņi satikšu Messi, obligāti nofotografēšos, arī ar Useinu Boltu. Ļoti gribas paskatīties mūsu sportistu startus un atbalstīt viņus. Ja pārējie sacentīsies sestdien vai svētdien, varbūt tas izdosies.”

Pirms Anastasijas olimpiskajās spēlēs startējuši tikai divi Daugavpils cīkstoņi. Grieķu – romiešu stila cīkstonis Alberts Zvejnieks piedalījās divās olimpiādēs – Amsterdamā (1928) un Berlīnē (1936). Savukārt 1992. gadā Barselonā sacentās Eduards Žukovs.

Pēc divdesmit gadiem Daugavpils cīkstoņu skolu olimpiskajās spēlēs pārstāvēs simpātiska meitene, DU studente Anastasija Grigorjeva. Vēlēsim veiksmi un turēsim par viņu īkšķus!







LOK 2012. gada Olimpiskais kalendārs

2011. gada 22. novevmbrī Rīgas 49. vidusskolā Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) prezentēja īpašu Olimpisko kalendāru 2012. Fotogrāfs Gatis Rozenfelds (f64) demonstrēja savus drabus, kuros attēloti 14 sportisti (-es), kas potenciāli piedalīsies Olimpiskajās Spēlēs.

Ansatasija Grigorjeva prezentācijā
(foto: f64, delfi.lv)






















Anastasija Grigorjeva uz kalendāra
(foto: Gatis Rozenfelds [f64], olimpiade.lv)



Foto tapšanas video

Ceļazīme uz Olimpiskajām Spēlēm 2012

2012. gada 6. maijā pēdējā kvalifikācijas turnīra pusfinālā Anastasija Grigorjeva pieveica kolumbieti un izcīnīja ceļazīmi uz Olimpiskajām spēlēm brīvajā cīņā līdz 63 kg.


Izšķirošā cīņa par Olimpiskajām Spēlām
skat. no 0:21:29







Olimpiskās kvalifikācijas medaļniece


Grigorjeva - Eiropas vicečempione 2012

2012. gada 7. martā Latvijas labākā cīkstone Anastasija Grigorjeva izcīnīja sudraba medaļu Eiropas čempionātā brīvajā cīņā līdz 59 kg. Finālā mūsu 21-gadīgā zvaigzne sīvā cīņā zaudēja iepriekšējā gada pasaules čempionei - Ganna Vasylenko - 3:1, 6:7, 0:3.




Vicečempiones atgriešanās Daugavpilī




Vicečempione atrāda medaļu Daugavpils vadībai

Anastasija Grigorjeva - Eiropas čempione 2010

2010. gada 16. aprīlī Latvijas labākā cīkstone Anastasija Grigorjeva izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā brīvajā cīņā līdz 55 kg. Pirmajā cīņā mūsu sportiste uzvarēja Pasaules vicečempioni (Pietrzyk). Pēc tam vēl divas. Bet finālā mūsu 19-gadīgā "izlēcēja" pieveica ļoti titulētu sportisti - Natalja Golts (5-kārtējā Eiropas čempione un 5-kārtējā Pasaules medaļniece) - 0:3, 4:0, 4:1.
Finālcīņa tika oficiāli atzīta par labāko šajā turnīrā.


Female Wrestling European Championships 2010
Baku (AZE), 55kg, Final
Anastasija Grigorjeva (LAT) Red - Natalia Golts (RUS) Blue




Anastasija Grigorjeva vs Наталья Гольц


Anastasija Grigorjeva - Eiropas čempione 2010


čempione Anastasija Grigorjeva un treneris Sergejs Kursītis


Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis sveic Grigorjevu


Anastasija Grigorjeva - Daugavpils labākā sportiste 2010